Kad zaudēts zobs, to pēc iespējas ātrāk būtu jāaizstāj ar zoba implantu.
To nepieciešams darīt sekojošu iemeslu dēļ:

• Iztrūkstoša zoba sakne dod ķermenim signālu, ka šajā vietā vairs nav nepieciešams kauls, lai noturētu zobu. Sākas kaula izzušana, kas ar laiku noved pie tā, ka var sākt mainīties sejas forma, cilvēks izskatās vecāks par saviem gadiem. Zoba implants vienmērīgi noslogo žokļa kaulu, tādējādi tiek novērsts kaula zudums.
• Blakus esošie zobi zaudē savu stabilitāti un sāk sasvērties uz neesošā zoba pusi, radot spraugas starp zobiem, kas apgrūtinās zobu tīrīšanu un radīs nevajadzīgu diskomfortu. Zobu implanti novērš blakus esošo zobu sasvēršanos. Ja trūkst zobs, pretējā žokļa zobs sāk pagarināties. Zobu implanti novērš šo procesu.
• Vairāku apstākļu sakritības rezultātā var mainīties sakodiens, kas laika gaitā var novest gan pie galvassāpēm, gan sāpēm plecu-kakla rajonā. Ar nepareizu sakodienu ir grūtāk sakošļāt ēdienu. Var rasties runas defekti.

Zobu implantācija ir mūsdienīga un progresīva metode, kas ļauj atjaunot vienu vai vairākus zaudētus zobus.
Šo metodi iesaka zobārsti visā pasaulē sekojošu iemeslu dēļ:

• Uzticama procedūra, kas pasaulē veikta jau vairāku miljonu reižu. Implanti ieaug vairāk kā 90% gadījumu un nevainojami var kalpot visu mūžu.
• Nesāpīga, vienkārša, ātra procedūra. Zobu implantēšana tiek veikta vietējā anestēzijā. Procedūra ilgst tikai 30-60 minūtes.

• Tiek aizvietoti atsevišķi zobi, neskarot blakus esošos zobus. Līdz ar to tos ir viegli kopt un pie labas mutes dobuma higiēnas un cilvēka kopējā veselības stāvokļa tie var kalpot ilgus gadus.
• Pateicoties žokļa kaula noslogojumam, nenotiek kaula atrofija.
• Stabilitātei — gan neizņemamu tiltveida protēžu balstam, kad alternatīva ir izņemamas protēzes, gan izņemamo protēžu stabilizācijai.

TILTVEIDA ZOBU PROTĒZE (A) ir zobu kronīšu savienojums, kas tiek balstīts uz blakus esošiem zobiem. Šī protēzes veida trūkumi:

• Lai nostiprinātu tiltveida protēzi, ir nepieciešams noslīpēt blakus esošos zobus, pat ja tie ir pilnīgi veseli. Noslīpētie zobi neatjaunojas, zobu slīpēšana ievērojami samazina to izturību un dzīvildzi.
• Zem protēzes uzkrājas grūti iztīrāmas ēdiena atliekas, kas veicina kariesa attīstību.
• Tā pacientam ar laiku tiltveida protēze būs jāmaina. Ļoti iespējams, ka iepriekšējie atbalsta zobi vairs nederēs, tie būs jāizrauj, jāslīpē citi zobi un, protams, par to visu vajadzēs atkārtoti maksāt.

IZŅEMAMĀS PLATES (B) ir ierasts risinājums tiem, kas zaudējuši vairākus vai visus zobus. Problēmas, kas saistītas ar izņemamām platēm, var būt ļoti traucējošas:

• Pastāvīgas sāpes. Pacientiem, kuri zaudētu zobu aizvietošanai izvēlas plates, nāksies samierināties ar to, ka plate var berzt un spiest. Cilvēka organisms mainās, tāpēc izgatavot plati, kas perfekti kalpos ilgstoši, ir neiespējami.
• Ierobežotas košļāšanas iespējas. Ar platēm ir grūti un bieži vien nav ispējams sakošļāt cietu ēdienu.
• Psiholoģisks diskomforts. Daudziem, kas nēsā plates, rodas kompleksi. Īpaši neērta situācija var rasties, ja plate negaidīti izkrīt — ēdot vai kādā citā nepiemērotā brīdī. No augstāk aprakstīto protēžu veidu trūkumiem ir iespējams izvairīties, izvēloties ievērojami progresīvāku zaudēto zobu atjaunošanas veidu — zobu implantāciju.

Plānojot zobu implantāciju, vispirms tiek novērtēts žokļa kaula daudzums un kvalitāte. Kaula pieaudzēšanas procedūra (kaula augmentācija) ir nepieciešama, ja esošais kauls nav pietiekams zobu implanta ievietošanai. Ja trūkstoša zoba vietā kauls ilgu laiku nav bijis noslogots, tas pakāpeniski samazinās. Sākas kaula rezorbcija – kaula zudums, kas izpaužas kā žokļa augstuma un platuma samazināšanās. Kaulu palielina, izmantojot pacienta paša kaulu vai kaula aizvietotājus (biomateriālus). Procedūra tiek veikta vietējā anestēzijā. Pēc pacienta pieprasījuma operāciju var veikt, izmantojot dziļo sedāciju.
No kaula pieaudzēšanas iespējams izvairīties, ja implantācija notiek uzreiz pēc zoba zaudēšanas.

Procedūra notiek ambulatoros apstākļos, parasti lokālā anestēzijā. Tiek izmantoti pretsāpju un nomierinoši līdzekļi, antibiotiķi. Pēc procedūras var būt sejas tūska, zilumi, kas pāriet dažu dienu laikā Jāievēro saudzējošs režīms, jālieto medikamenti. Seko 3-4 mēnešus ilgs implanta ieaugšanas periods. Kolīdz implants kaulā ir ieaudzis, var veikt implanta atsegšanu un protezēšanu ar kroni. Turpmāk regulāri (ne retāk kā divas reizes gadā) jāveic profesionālā mutes higiēna un jāapmeklē zobārsts.

Zobu implantācijas process mūsdienās ir drošs. Tomēr ir pārejošas/ nepārejošas kontrindikācijas vai iemesli, kad neiesaka veikt zobu implantāciju vai arī to neveic šajos gadījumos:

• Slikta mutes dobuma higiēna (veicina iekaisumus, kariesu un parodontozi), smēķēšana (veicina zoba implanta zaudēšanu);
• Jauniešiem līdz 18 gadu vecumam;
• Diabēts, reimatisms, kā arī ar vielmaiņu saistītas saslimšanas;
• Ja mutē ir nedzīvi inficēti zobi, sevišķi implantu tuvumā;
• Ja ir nopietnas hroniskas saslimšanas (šajā gadījumā jautājums jāizlemj kopā ar ģimenes ārstu),;
• Nepareizas žokļu attiecības;
• Zobu griešana miegā;
• Paaugstināts asiņošanas risks.
• Staru vai ķīmijterapija. Ne ātrāk kā pēc 6 mēnešiem.
• Bisfosfonātu lietošana (pret osteoporozi).